Veselibas-centrs-4.png

logo-rop.png

calislv_logo.png

mansmazaislv_logo.png

dynasty (2).PNG

bauerfeind (1).PNG

Uztura speciāliste iesaka: mazuļa pirmā putriņa

Žurnāla “Mans Mazais” 2018. gada jūlija numurā lasāms raksts “Viss, kas jāzina par pirmo putriņu”. Konsultē “Veselības centrs 4” filiāles “Bērnu veselības centrs” uztura speciāliste Baiba Grīnberga.

 

Uztura speciāliste Baiba Grīnberga /Foto: Valters Poļakovs/

Ar krūti barotiem bērniem iesaka uzsākt piebarošanu no sešu mēnešu vecuma. Parasti kā pirmo ēdienu iesaka dārzeņus, savukārt putra kā pirmais papildēdiens būtu ieteicama gadījumos, kad bērniņš nepietiekami pieņemas svarā. Turklāt putru var piedāvāt arī tad, ja piebarojumu uzsāk agrāk - četru mēnešu vecumā. Tiesa, tad putra jāpagatavo no smalkākas konsistences. «Tomēr tai nav jābūt pagatavotai tik šķidrai kā savulaik populārajai auzu vai mannas tumei - no pudelītes dzeramai putrai, kas vairāk līdzinās biezam šķidrumam -, jo jau četros mēnešos bērns var ēst ar karotīti,» saka uztura speciāliste Baiba Grīnberga. Lai bērns aprastu ar jauno garšu un organisms iemācītos putru sagremot, pirmajā reizē nevajadzētu piedāvāt vairāk nekā vienu tējkaroti putras. Turklāt, uzsākot piebarošanu, vecākiem jānovērtē, vai bērnam nav alerģijas pret šo ēdienu. Pamazām porcijas lielums pieaugs līdz piecām vai sešām tējkarotēm, pāris mēnešu laikā jau līdz 50 gramiem vienā ēdienreizē. Tas, cik lielu porciju putras bērnam piedāvāt, ir ļoti individuāli - izvērtējot bērna apetīti un to, vai bērnam putra garšo. Jāatceras, ka graudaugu biezputra ir kalorijām bagāts ēdiens, tāpēc putru mazulis varēs apēst mazāk nekā liesāku augļu vai dārzeņu biezeni.

Kuru putru izvēlēties pirmo?

Sākumā būtu ieteicams bērnam piedāvāt putru, kas gatavota no viena veida graudiem. Ar laiku bērna uzturā vajadzētu ieviest jau vismaz piecu vai sešu veidu graudaugu putras, lai organisms saņemtu pēc iespējas vairāk un daudzveidīgākas vērtīgās uzturvielas. Mazāk ieteicams bērna uzturā ieviest rafinētus graudaugus, piemēram, mannu un baltos rīsus, jo to uzturvērtība ir zema. Vieni no vērtīgākajiem graudaugiem ir griķi un auzas, īpaši pilngraudu.

Par alerģiskākajiem graudaugiem uzskata kviešus, jo to sastāvā ir olbaltumvielas, kas var veicināt alerģiju. Pazīmes, kas liecina par alerģiju no kviešiem, ir mutes gļotādas vai rīkles pietūkums, elpošanas grūtības, vemšana vai caureja. Šādā gadījumā, protams, kviešus bērna uzturā vairs nevajadzētu iekļaut līdz gada vecumam.

Brokastīs vai vakariņās?

Ogļhidrātiem ir jāveido proporcionāli lielākā daļa jeb aptuveni 55% no visām uzturvielām kopumā. Un tieši graudaugu putras ir vērtīgajiem ogļhidrātiem bagātākais ēdiens. To sastāvā esošā ciete nodrošina organismam enerģiju un ogļhidrātu rezerves. Sākumā bērnam putru var piedāvāt vienu, vēlāk jau trīs un četras reizes dienā. Graudaugu biezputras var būt piemērota maltīte visās ēdienreizēs, jo tas ir lielisks enerģijas avots brokastīs un pusdienās un sātīgs, barojošs, taču organismam viegli pārstrādājams ēdiens vakariņās.

Putras ar glutēnu

Graudaugus mēdz iedalīt glutēnu saturošos un nesaturošos. Glutēnu satur kvieši (pie tiem pieder arī manna), mieži (arī grūbas), rudzi un auzas, tāpēc, ieviešot bērna uzturā putras, būtu svarīgi novērot, vai bērnam nav glutēna nepanesības, kas bieži tiek jaukta ar alerģiju pret kviešiem vai celiakiju. Glutēna nepanesību var noteikt tikai tad, kad bērns pirmo reizi pagaršojis glutēnu saturošus produktus. Pirmās pazīmes, kas var liecināt, ka nepieciešami izmeklējumi, lai noskaidrotu, kas tieši mazajam kaiš, ir vēdersāpes, izsitumi, aizcietējumi vai šķidra vēdera izeja, kā arī nepieaugošs svars.

Vienlaikus jāatceras, ka glutēnu saturošie graudaugi ir ļoti vērtīgi. Ja bērna organisms tos uzņem labi, atteikties no šiem graudaugiem noteikti nevajadzētu.

Bagātini ar pienu!

Lai jaunā ēdiena garša būtu pazīstamāka un palielinātos tā uzturvērtība, gatavojot putru pirmās reizes, tai var pievienot nedaudz krūts piena vai piena maisījumu, kas ir bagātināts ar dzelzi, kalciju un minerālvielām. Vecumam atbilstošu piena maisījumu var pievienot, gatavojot putru arī lielākiem bērniņiem. Putras garšu un uzturvērtību papildinās arī govs piens. «Tiesa gan, maziem bērniem pret govs pienu mēdz būt alerģija, tāpēc ir svarīgi novērot, vai bērnam pēc maltītes neparādās izsitumi vai citas alerģiskas reakcijas. Ja tādas ir, govs pienu uzturā nevajadzētu lietot līdz gada vecumam.» Alternatīva var būt kazas piens.

Vai putrai jāpievieno sviests?

Līdz divu gadu vecumam putrai ieteicams pievienot arī papildu taukvielas. «Šajā vecumā bērnam ļoti intensīvi attīstās smadzenes un nervu sistēma, tāpēc papildu taukvielas mērenā daudzumā ir nepieciešamas. Sviestā nav piena olbaltumvielu, kas var izraisīt alerģisku reakciju, tāpēc to droši var pievienot putrai jau no četru mēnešu vecuma. Savukārt pēc divu gadu vecuma taukvielu daudzums ēdienā ir jāsamazina un sviestu putrai vairs nevajadzētu pievienot, taču putras garšu un vērtību var bagātināt ar pāris pilieniem kvalitatīvas eļļas.

Kā vēl dažādot garšu?

Tāpat kā pieaugušajiem, arī bērniem būs putras, kas garšos vairāk un kas negaršos nemaz. Viens bērns dos priekšroku ūdenī vārītai putrai bez piedevām, cits mazais būs sajūsmā, ja varēs nobaudīt dažādu garšu gammu. Līdz gada vecumam putras garšu nevajadzētu uzlabot ar sāli vai cukuru. Vislabāk putru vārīt no tīriem graudiem. Ja vēlamies saldāku, var pierīvēt ābolu, pievienot ogas vai nesaldinātus augļu biezeņus. Tas būs gluži kā deserts. Ja putrai pievienosim dārzeņus, pākšaugus, pirmās nātres, pētersīļa lapiņu vai dilles, tas būs kā otrais ēdiens. Vasara ir laiks, kad ogu, dārzeņu un jauno sakņu ir visvairāk, tāpēc vecāki var izmēģināt ļoti daudzveidīgas piedevas putrām.

Kas labs putrās?

Bezglutēna

  • Griķi - stimulē asinsradi, daudz satur dzelzi, citas vērtīgas minerālvielas - magniju, fosforu, mangānu, varu - un olbaltumvielas.
  • Baltie rīsi - apstrādājot zaudējuši ļoti daudz vērtīgu minerālvielu un vitamīnu. Var veicināt cietu vēdera izeju.
  • Prosa - satur kalciju, magniju un В grupas vitamīnus. Labi garšo, papildināta ar ogām un dārzeņiem.
  • Polenta - satur kāliju, magniju, dzelzi, fosforu un cinku. No vitamīniem - karotīnu, biotīnu, E vitamīnu un В grupas vitamīnus.
  • Kvinojas graudi - bagāti ar olbaltumvielām, satur magniju, fosforu, folijskābi, dzelzi. Var lietot kā piedevu citiem ēdieniem vai graudaugiem.
  • Glutēnu saturošas
  • Kvieši - vērtīgs šķiedrvielu, minerālvielu un В vitamīna avots. Alerģiskākais no graudaugiem. Satur magniju, fosforu, mangānu, arī dzelzi un cinku.
  • Bulgurs - termiski apstrādāti, sasmalcināti kviešu graudi. Var pievienot citiem ēdieniem. Vērtība - līdzīga kā pilngraudu kviešiem.
  • Auzas - vērtīgs šķiedrvielu avots. Labvēlīgi ietekmē gremošanas sistēmas darbību. No visiem graudaugiem satur visvairāk tauku (bet vērtīgos), kā arī organismam svarīgās šķiedrvielas bēta glikānus.
  • Miežu putraimi un grūbas - vērtīgs šķiedrvielu avots. Satur mangānu, selēnu, Bļ vitamīnu, magniju, fosforu.
  • Rudzi - ļoti augsta uzturvērtība. Satur daudz šķiedrvielu un minerālvielu - mangānu, varu, selēnu, magniju, fosforu.
  • Manna - gatavota no kviešu graudiem. Var būt labs enerģijas avots pirms sportiskām aktivitātēm. Gandrīz nesatur vitamīnus un minerālvielas. Nesatur šķiedrvielas, līdz ar to asinīs strauji ceļ cukura līmeni, kas var veicināt liekā svara veidošanos. Dažādu graudu klijas - ļoti bagātīgs šķiedrvielu avots, taču bērnu uzturā neiesaka pievienot ne putrām, ne citiem ēdieniem. Ja bērns, ēdot klijas, neuzņems pietiekami daudz ūdens, var rasties aizcietējumi vai izteikti pūsties vēders.

Kā atšķirt celiakiju, glutēna nepanesību un alerģiju pret kviešiem?

  • Celiakija ir autoimūna slimība, ko nevar izārstēt, taču ar to var lieliski sadzīvot, ja ievēro stingru bezglutēna diētu.
  • Glutēna nepanesība ir organisma specifiska nepatika pret glutēnu, tā izraisa diskomfortu, taču nebojā gremošanas traktu.
  • Alerģija pret kviešiem nebojā zarnu traktu, tomēr pat var radīt draudus dzīvībai - mēles, rīkles pampšanu, smagas ādas reakcijas, izsitumus uz visa ķermeņa vai pietūkumu, pat anafilaktisko šoku.

Visu rakstu lasiet žurnāla “Mans Mazais” 2018. gada jūlija numurā



 

« Skatīt visus jaunumus